Viena no aktuālajām mūsdienu tendencēm ir ķermeņa kults. Arī topošās un jaunās māmiņas nav izņēmums, kas pakļaujas vispārējam fitnesa modes kliedzienam.

Grūtniecības laiks man ir jau beidzies, bet šo rakstu biju iesākusi, vēl gaidot savu princesīti. Iemesls tam bijis personisks – pirmā trimestra beigās sāku izjust tādu kā aizmāršību, neattapību. Galvenokārt tas izpaudās dažādos dzīves sīkumos – komunikācijā ar ģimeni, sadzīves jautājumos. Kaut arī pēc brīža situācija šķita tik pašsaprotama, neizpalika arī bez emocijām – no jautriem smiekliem līdz pat sabēdāšanos ar asarām. Vai arī Tu esi izjutusi ko līdzīgu?

Rociņas plaukšķinām, pēdiņas saberžam, ar mammas pirkstiem pa punci dipinām, noslēpumus čukstam...! Tik daudz rotaļu kopā ar mazulīti pat viena mēneša vecumā. Un tāds neizmērojams prieks, kad meita pretī uzsmaida!

Esmu viena no tām laimīgajām mammām, kas savu bērnu sagaidīja Latvijas simtgadē! Kaut arī sākotnējais dzemdību datums bija plānots šāgada janvāra sākumā, bet vēlāk tomēr 31.decembrī, mana mazā princese sevi pieteica neilgi pirms Ziemassvētkiem. Protams, esmu laimīga par šo sakritību, kaut arī tas nepavisam nebija noteicošais faktors.

Esmu grūtniece teju 9. mēnesī un jau kādu laiku vēlos dalīties savā pieredzē, braucot ar sabiedrisko transportu, kur it kā mums, topošajām māmiņām, vajadzētu būt zināmām privilēģijām. Jāpiebilst, ka sabiedriskajā transportā ir gan vizuālais materiāls, gan video rullīši ar aicinājumu piedāvāt sēdvietu grūtniecēm, tomēr šo vairāk nekā 35 nedēļu laikā mani aicināja piesēst vien divas vai trīs reizes un tās bijušas konkrēta statusa sievietes. Bet, nu, par visu pēc kārtas.